Izrādē kopā ar kompāniju umka.lv un Betontanc aktieriem piedalās mūziķis Uģis Vītiņš un slovēņu kulta grupa Silence, kā arī dažādi sadzīves priekšmeti, kas mākslinieku rokās atdzīvojas un pārvēršas papazīstamos vēsturiskos personāžos.

[šou-jor-feis] ir starptautiski kopproducēta izrāde, kuru režisora Matjaža Pograjca vadībā veido umka.lv un Betontanc, dramaturgi Andris Gauja un Daša Doberšeka, latviešu un slovēņu mūziķi, un citi. Svarīgi, ka visi radošās grupas dalībnieki ir iesaistīti visos izrādes veidošanas posmos - dramaturģiskā materiāla atlasē un apstrādē, darbā ar objektiem un lellēm, kustību partitūras un oriģinālmūzikas radīšanā un izpildīšanā. Abiem kolektīviem šis projekts ir pilnīgi jauna pieredze, jo pirmo reizi viņi darbojas gan fiziskā, gan objektu teātra teritorijā.

Režisors: Matjažs Pograjcs
Autori un izpildītāji: Primožs Bezjaks, Daša Doberšeka, Katarina Stegnara, Branko Jordans no Betontanc, Andris Kalnozols, Mārcis Lācis, Gints Širmelis-Širmanis no umka.lv
Dramaturgi: Andris Gauja un Daša Doberšeka
Horeogrāfs: Branko Potočans
Mūzikas autori: grupa Silence un Uģis Vītiņš
Kostīmu māksliniece: Mateja Benedetti
Scenogrāfs: Sandi Miklužs
Gaismas: Tomāžs Štrucls
Skaņa: Jure Vlahovičs

PAR RADOŠO GRUPU

Matjažs Pograjs
Izrādes režisors Matjažs Pograjcs un horeogrāfs Branko Potočans ir spilgtākie slovēņu trīsdesmitgadnieku paaudzes mākslinieki, kas kopā ar domubiedriem 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Slovēnijā aizsāka ļoti spēcīgas neatkarīgā teātra un dejas kustības veidošanu, īpašu uzmanību pievēršot fiziskajam teātrim. Šis pavērsiens ietekmēja ne tikai vietējo, bet arī starptautisko teātra ainu un tika novērtēts Eiropā, tādēļ Pograjcam un Potočanam ir plaša pieredze starptautiskos projektos. Jaunāko izrādi Visi par Berluskoni Matjažs Pograjcs un kompānija Betontanc veidoja sadarbībā ar ietekmīgā holandiešu teātra ZT Hollandia jauno aktieru studiju. Horeogrāfs Branko Potočans, savukārt, vairākus gadus ir strādājis izcilā beļģu horeogrāfa Vima Vandekeibusa kompānijā Ultima Vez.

grupa Betontanc
Fiziskā teātra grupu Betontanc Matjažs Pograjcs nodibināja 1990. gadā kopā ar dažādu jomu māksliniekiem. Drīz vien Betontanc kļuva par teātra un dejas sensāciju, kas tieši un atklāti vērsās pret pārāk lielo intelektuālismu un konceptuālismu tā laika mākslā. Betontanc ir atvērts un daudzveidīgs mākslinieku kolektīvs, kas rada smalki izvēlētas un apstrādātas dramaturģijas iedvesmotas izrādes. Betontanc ir strādājis ne tikai Slovēnijā, bet arī citās Eiropas valstīs un piedalījies virknē starptautisku projektu.

apvienība umka.lv
Vienīgajā objektu teātrī Latvijā - apvienībā umka.lv (2005) pastāvīgi darbojas četri jauni leļļu un objektu mākslinieki. Viņu pirmie darbi tika uzņemti ar lielu sajūsmu gan Latvijā, gan citur Eiropā, un tas mudināja turpināt izvēlēto neatkarīgas kompānijas ceļu. umka.lv grib lauzt stereotipus par leļļu teātri un pierādīt skatītājiem, ka tas nav domāts tikai bērniem. Visai veiksmīgi viņiem tas izdevās izrādē „Stāsts par Danielu Reju”, ko 2005. gadā producēja Starptautiskais Jaunā teātra festivāls Homo Novus.

grupa Silence
Slovēņu grupa Silence, kura ir sadarbojusies ar slavenā Laibach producentu Peteru Penko, ieguva starptautisku atzinību 1996. gadā, kad dziesma “Shut Up” tika iekļauta sintīpopa izlasē „Daydream Collection”. Grupa parakstīja līgumu ar neatkarīgu vācu izdevniecību Chrom Records, kas tai laikā strādāja arī ar Deine Lakaien. Divi grupas debijas albumi ieņēma pirmās vietas dažādās alternatīvās mūzikas aptaujās Vācijā un tika iecelti mēneša un gada albuma godā. 2000. gadā Silence uzsāka sadarbību ar Betontanc, uzrakstot mūziku izrādei „Midnight Meat Flight”, kā arī ar Ernstu Hornu no Deine Lakaien, Anne Clark un De/Vision.

Režisors Matjažs Pograjcs:
"Cilvēka dvēseles un matērijas elementārdaļiņu pētnieki ir divi "teroristu" grupējumi, kuru darbība pagājušā gadsimta sākumā ir atstājusi neizdzēšamas pēdas. Freidisti un atomfiziķi glabāja pēdējos prāta un matērijas noslēpumus. Otrais Pasaules karš beidzās ar fiziķu triumfu. Atombumbas eksplozijas šausminošās sekas, kas noslēdza noteiktu cilvēces vēstures posmu, bija taustāms pierādījums tam, kas var notikt, ja kāds iejaucas vai sadala vismazākās daļiņas.
Vēsture pierāda, ka ķermeņus iznīcināt ir viegli, bet cieši glabā noslēpumu, kā tiek uzspridzinātas dvēseles. Kas ir tie cilvēki bez sejas, kas nepareizajā laikā atradās nepareizajā vietā. Cilvēki, kuru gaitām un vārdiem sekoja ārprātīgi soda izpildītāji, lai uzspridzinātu viņu dvēseles skaistas un noderīgas nākotnes pasaules vārdā.
Šī izrāde nebūs pašslavināšanās, draudzīgi uzsitot uz pleca. Šī izrāde būs spriedums mums, jo esam atļāvušies aizmirst."

RECENZIJAS
Cīniņš ar Dostojevski. Anna Gorska, Bizness&Baltija, 2006. gada 30. maijs.
Dzīve - murgs. Dita Eglīte, Delfi, 2006. gada 29. maijs.
Kombinezoniņa raibie piedzīvojumi. Cilvēka identitāte neslēpjas sejā. Inga Fridrihsone, Kultūras Forums, 2006. gada 2.-9. jūnijs
Nekritisks upuris. Normunds Naumanis, Diena, 2006. gada 2. jūnijs.

Producenti:
Bunker Productions (Slovēnija), Latvijas Jaunā teātra institūts un Starptautiskais Jaunā teātra festivāls Homo Novus

Informācija:
LJTI, tel. 7212631, 6516665, gundega@theatre.lv

Projektu atbalsta:
Asociācija Theorem, programma Kultūra 2000, Latvijas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Slovēnijas Kultūras ministrija, Ļubļanas pilsēta, teātris „Skatuve", portāls Delfi, radio Naba, Latvijas Radio 3, Kompānija NA, KM Sound, Dailes teātris.

[www.theatre.lv] [www.bunkerproductions.org] [www.silence-zone.com] [www.ljudmila.org/fourklor]