Budžets 2010 UN REFORMAS

Kāds būs 2010.gada budžets kultūrai un kā tas ietekmēs ikkatru kultūras institūciju un šajā jomā strādājošo? Tas, protams, ir jautājums, kas šobrīd visus interesē visvairāk. Lai arī nepieciešamība būtiski samazināt kultūras budžetu ir vispārzināma jau labu laiku, tomēr budžeta plānošanas darbi Kultūras ministrijā rit samērā lielā slepenībā.

2010.gada budžeta projekts kultūras nozarei

2010.gada budžeta projekts paredz Kultūras ministrijai (KM) samazinājumu par gandrīz 30%, salīdzinot ar 2009.gada budžetu (2009.g.: Ls 95 938 210; 2010.g.projekts: Ls 67 741 696). Detalizēts izklāsts par nozaru finansējumu nav publiskots. Zināms, ka budžeta projekts iekļauj arī finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, – vismaz 12 miljonus latu (šādā scenārijā tas būtu nozīmīgs plānotā finansējuma (38.5 miljoni latu) samazinājums, kas sadārdzinātu projektu un pārceltu celtniecības nobeigumu par gadu, iespējams, par vairākiem gadiem).

Šāds KM budžets nozīmē atgriešanos apmēram 2006.gada līmenī. Jāpiezīmē, ka pēdējos gados ir nozīmīgi pieaudzis tieši atalgojums valsts kultūras sektorā strādājošiem (vidējais atalgojums 2006. gadā Ls 262, 2008.gadā – Ls 504).

Pārmaiņas un reformas

Atsevišķas reformas kultūras nozarē jau ir īstenotas – pamatā tas attiecas uz aģentūru skaita samazināšanu un šo institūciju apvienošanu vai pievienošanu Kultūras ministrijai. Par šo pārmaiņu efektivitāti un ieguvumiem finansiālā izteiksmē Kultūras ministrija nav publiskojusi informāciju.

Budžeta gatavošanas procesā Kultūras ministrija plānoja mainīt reģionālo teātru Daugavpilī un Liepājā finansēšanas modeli, galveno atbildību pārliekot uz pašvaldībām. Šķietami, ka Liepājas teātra gadījumā tiks panākta vienošanā, Kultūras ministrijai uzņemoties lielāku atbildību par Liepājas simfonisko orķestri un izskatot iespēju tam piešķirt valsts orķestra statusu. Pārdomas par teātru politiku Latvijā un iespējamām reformām varat lasīt arī jaunatvērtajā virtuālajā teātra žurnālā www.teritorija.lv Baibas Tjarves rakstā “Samazināt, palielināt… jeb Teātru politika Latvijā”.

Reformas noteikti skars (jau skar) kultūrizglītības jomu, finansiālo atbildību pārdalot starp Kultūras ministriju, pašvaldībām un vecākiem un samazinot mācību programmu apjomu.

Kultūras nozari nozīmīgi ietekmēs arī iespējamais un līdzšinējais Valsts Kultūrkapitāla fonda budžeta samazinājums. 2009.gadā finansējums tika samazināts par 45.9% (salīdzinot ar 2008.gadu). Acīmredzot vēl lielāks finansējuma samazinājums gaidāms 2010.gada budžetā. Radošo profesiju pārstāvju dzīvi būtiski ietekmēs izmaiņas atlīdzības par publisko patapinājumu izmaksās. Jau 2009.gadā autoriem izmaksājamā summa nokrita līdz Ls 128 232 (2008.gadā: Ls 437 286), tātad samazinājās 3.4 reizes.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atkārtoti cenšas pieņemt lēmumu par Rīgas Kultūras aģentūras likvidēšanu. Tiek plānots aģentūras padotībā esošo Rīgas Jūgendstila centru nodot Rīgas domes Kultūras departamentam, bet pārējo aģentūras pakļautībā esošo iestāžu – izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa”, kinoteātra “Rīga” un Rīgas Kongresu nama – darbība būtu jānodrošina SIA “Rīgas nami”, kuras īpašumā jau ir minēto iestāžu izmantotās telpas. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība būtu Rīgas domes Kultūras departamenta pakļautības iestāde un sāktu savu darbību ar 2010.gada janvāri.

sABIEDRĪBAS IESAISTĪŠANĀS

Gan neskaidrības budžeta plānošanā, gan reformu gaita, gan Ministru kabineta mājas lapā pieejamais ministriju īstenoto funkciju novērtējums, ko veica iedzīvotāji, ministrija, Finanšu ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera raisa sabiedrības un kultūras profesionāļu neizpratni un bažas.

Tas viss ir „iedvesmojis” kultūras cilvēkus uz dažādām akcijām, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kultūras lomai. Kultūras Alianse vērsās pie Ministru prezidenta un ministriem, aicinot ikvienu ministru apzināties savu personīgo atbildību tādu lēmumu pieņemšanā, kas sekmē Latvijas kā nacionālas valsts un Latvijas tautas kā kultūras nācijas iznīcināšanu. Savukārt Latvijas Radošo savienību padome aicināja izteikt atbalstu kultūrai un rīkoja atbalsta akciju „Es par kultūru”, kura notika līdz 2009.gada 16. oktobrim kultūras institūcijās.

Viena no sabiedrības iesaistīšanās formām ir NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands, kas tika parakstīts 2005.gada 15.jūnijā, piedaloties valdības pilnvarotajam pārstāvim – Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un 57 NVO pārstāvjiem. Šobrīd memorandu ir parakstījušas 194 organizācijas, drīzumā pievienosies vēl 17 organizācijas. Dokumenta parakstīšana ir atvērta.

Kamēr vieni protestē, citi piedāvā apliecinošas vērtības: laikā no 2009.gada 1. oktobra līdz 15. novembrim Rīga kļūs par dizaina pilsētu, jo šeit jau piekto gadu pēc kārtas notiks festivāls Dizains.Nākotne 2009.

“Culturelab" apkārtraksts tiek izsūtīts vienreiz mēnesī, apkopojot mājas lapā www.culturelab.com publicētos jaunumus par kultūras politiku, kultūru pilsētu un reģionu attīstībā, radošajām industrijām, kultūras līdzdalību un pētījumiem kultūras jomā.
Ja turpmāk nevēlaties saņemt apkārtrakstu, atsūtiet atbildes e-pastu ar attiecīgu norādi. Gaidīsim arī jaunumus par norisēm jūsu organizācijās!

Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, baiba@culturelab.com