STARPTAUTISKAIS JAUNĀ TEĀTRA FESTIVĀLS HOMO NOVUS 2001
14.-23. septembris

"Tumšie brieži"
Inga Ābele
Formā askētiska, saturā - dramatiska cilvēka zemapziņas studija
Jaunais Rīgas teātris un Eiropas Kultūras mēnesis Rīgā


    "Tumšie brieži" ir Ingas Ābeles debija dramaturģijā. Tikko uzrakstīta, tā uzreiz nonāca teātru un režisoru uzmanības lokā. Dramaturgu seminārā Gdaņskā rietumu speciālisti šo lugu raksturo kā tekstu teritorijā starp A. Čehovu un A. Strindbergu "zem kokaīna". Taču ne jau par narkotikām lugā ir runa, bet gan par cilvēkiem un satriecošiem likteņiem. Turklāt netipisks ir šai lugai piemītošais skarbuma un poētisma savienojums. 
    Pirms vairākiem gadiem Aija cietusi autoavārijā, pārstājusi runāt un ievietota psihiatriskajā slimnīcā. Viņas klātneesamība būtiski ietekmē pusaudzes meitas Rias dzīvi un turpina "vajāt" arī Aijas vīru Alfu, kurš nu ir apņēmis jaunu sievu un dzīvo laukos, audzēdams briežus. Luga norisinās dienā, kad Alfa, Nadīnes, Rias un Opja mājā ierodas divi cilvēki - briežu gaļas uzpircējs, restorāna īpašnieks Leons, kā arī Alfa un Aijas studiju draugs Augusts. Visi gatavojas briežu kaušanai, taču Ria izlaiž tos no aploka ārā mežā. Atbrīvojot briežus, it kā tiek atlaistas vaļā arī visas varoņu zemapziņas slūžas.

    Viesturs Kairišs: "Vairāk par citiem apstākļiem un nosacījumiem mani interesē tas, kā cilvēka psihi ietekmē kāds sen bijis notikums, turklāt ne viņa dzīvē, bet viņa priekšteču dzīvē vai vispār kāda cita dzīvē. Mani mazāk interesē, kā ietekmē psihi notikums, kas notiek šobrīd. Izrāde - formā askētiska, saturā - dramatiska cilvēka zemapziņas studija."
    "Kairišu nodarbina teātra metafiziskā daba, sakrālās zonas, iracionāli impulsi, neizskaidrojamas norises, esības noslēpumi. Bet arī matemātika - šī fundamentālā ieprogrammētība, arhetipu pārceļošana, lietu atkārtošanās. 
    Mokoši mēģinot pielāgot savu "Tumšo briežu" projektu Homo Novus konceptam, izrādes veidotāji tomēr izšķīrušies telpas radītāja funkcijas atstāt sev, jo tā telpa, kāda vajadzīga viņiem, ārpus cilvēka, "dabā" nav īsti atrodama.
    Viņu projektā runa ir par zemapziņu. Tā ir telpa, kurā Ingas Ābeles sacerētā drāma, darba procesā pārdēvēta par komēdiju, risinās. Jurjāne un Kairišs veido melno telpu - samta sienu arhitektūru, kurā tēli parādās un nozūd atpakaļ melnumā. Tātad nevis tukšā telpa, bet melnā telpa - pilnais tukšums." (Margarita Zieda, pilnībā raksts būs publicēts vizuālo mākslu žurnāla Studija Eiropas Kultūras mēneša speciālizdevumā)
Pirmizrāde - Starptautiskā Jaunā teātra festivāla Homo Novus 2001 ietvaros.

 
Režisors: Viesturs Kairišs
Lomās: Ria - Evija Kromule,
Alfs - Ģirts Krūmiņš,
Opis - Jānis Paukštello
Augusts - Armands Reinfelds,
Leons - Vigo Roga,
Nadīne - Maija Apine,
Aija - Regīna Razuma.
Māksliniece: Ieva Jurjāne
Izpildproducente: Ieva Priediena
Producents:  Siabra
Izrādi atbalsta: LR Kultūras ministrija, Kultūtkapitāla fonds

uz sākumu         atpakaļ