No 60.gadu performancēm līdz virtuālajai realitātei

Homo Alibi festivāls, kuru ik gadu organizē Latvijas Jaunā teātra institūts, šogad notiks no 17. līdz 20.oktobrim un tas būs trešais pēc kārtas, trešā versija jeb runājot datorvalodā - Homo Alibi 3.0

LJTI katru gadu cenšas iepazīstināt ar jaunām, eksperimentālām tendencēm skatuves mākslās. Atšķirībā no Homo Novus festivāla, kas uz Rīgu atved pārbaudītas vērtības, Homo Alibi ir izglītojoša ievirze - iepazīstināt, informēt, ieinteresēt par jauno un eksperimentālo.

Šīgada tēma ir jaunie mediji un tehnoloģijas teātrī. Lai gan tehnoloģijas teātrī nav nekāds jaunums (sarežģītu mašinēriju izmantoja jau baroka teātrī), tomēr digitālo tehnoloģiju ienākšana izraisījusi gan pārmaiņas cilvēka uztverē, gan radījusi jaunas tehniskas iespējas izrāžu veidošanā un līdz ar to aizsākusi virkni eksperimentu par šo tehnoloģiju pielietojumu mākslā.

Rietumeiropā un ASV teju vai katrā lielākā mākslas universitātē darbojas kāda pētnieciska laboratorija, institūts vai apvienība, kurā mākslinieki, inženieri un datorzinātnieki eksperimentē un pēta cilvēka un tehnikas mijiedarbības iespējas. Skatuves mākslās visvairāk eksperimentu notikuši un notiek dejas jomā - dejotāja kustības tiek uztvertas ar tehniskām iekārtām, apstrādātas, pārvērstas datoranimācijā vai virtuālā tēlā, pārraidītas un visbeidzot atkal iekļautas izrādē.

Festivāla ietvaros skatāmas divas viesizrādes, latviešu multimediāla izrāde, un divas, mūsuprāt, spēcīgākās šībrīža latviešu teātra izrādes. Tomēr ar šī raksta palīdzību īpašu uzmanību vēlamies pievērst videolektorijam.

Ar laipnu Mākslinieku Savienības galerijas atbalstu tas notiks galerijas telpās un būs reta iespēja iepazīties ar multimediālās teātra mākslas vēsturi un jaunākajiem eksperimentiem. Astoņi lektori četru dienu laikā runās par dažādiem šīs tēmas aspektiem.

17.10. austriešu teātra kritiķe Karīna Černi aizsāks lektoriju, iepazīstinot ar zināmākajiem multimediālā teātra vārdiem - vācu šībrīža slavenībām režisoriem Franku Kastorfu un Renē Polešu, šveicieti Kristofu Martāleru, beļģu multi-mākslinieku - skulptoru, dramaturgu, teātra un operas režisoru, scenogrāfu Janu Fabru, austriešu skandalozo, sociāli politisko akciju meistaru Kristofu Šlingenzīfu, kurš apspēlē realitātes un fikcijas trauslo robežu mūsu ikdienas dzīvē. Viena no pēdējām akcijām "Ārzemniekus ārā!" notika festivāla Wiener Festswochen ietvaros kā realitātes šovs. Stiklotā konteinerī uz ielas dzīvoja grupa imigrantu un skatītājiem bija iespējams ne tikai vērot viņu ikdienu, bet arī "izbalsot" nevēlamos. (www.schlingensief.com)

Vācu mediju un teātra teorētiķe, Leipcigas universitātes pasniedzēja Barbara Bišera iepazīstinās ar dažādiem mediju izmantošanas paņēmieniem mūsdienu teātrī un performancēs, salīdzinot un atskatoties uz 60.gadu eksperimentālo mākslu, kad tajā sāka ienākt mūsdienās pazīstamās mediju tehnoloģijas - video, kino, projekcijas. Šis mākslas vēstures posms Latvijā ir maz pazīstams, un lai gan līdzīgas strāvojumi bija arī pie mums, tomēr Rietumu pasaule bija tāla un nezināma ar hepeningiem, fluksus, māksliniekiem, kas radoši eksperimentēja vairākos mākslas žanros, kā piem. Džonu Keidžu, kas visvairāk zināms kā komponists, kurš eksperimentēja ar troksni un datorģenerētām skaņām, tomēr viņš dabrojās arī citās jomās - dzenbudisma iespaidā rakstīja esejas, sadarbojās ar vizuāliem māksliniekiem un pats radīja grafiskus darbus. Slavena ir Keidža sadarbība ar Mersu Kuningamu - leģendāru, joprojām dejojošu horeogrāfu, kurš viens no pirmajiem ieinteresējās par datortehnoloģiju izmantošanas iespējām kustības izpētē.

Mākslas maģistre Ieva Kalniņa savukārt atskatīsies uz procesuālās mākslas vēsturi Latvijā. Arī šī tēma plašai publikai varētu būt jaunums, jo dažādi hepeningi un performances padomju gados tika organizētas šaurā mākslas draugu lokā pašu priekam un oficiālajā mākslas ainavā tās netika iekļautas.

18.10. lektora lomā būs Stīvs Diksons, britu grupas The Chameleons Group režisors un aktieris. The Chameleons group izrāde 'Hameleoni 4: Durvis uz klusumu" redzama dienu iepriekš 17.10. "Skatuvē". Stīvam ir gan mākslinieka, gan teorētiķa pieredze, jo viņš ir arī viens no Digitālo izrāžu arhīva (http://art.ntu.ac.uk/dpa) vadītājiem un līdzautors topošai grāmatai par datortehnoloģiju izmantošanu izrādēs, kuru papildinātu ar DVD videoierakstiem izdos MIT Press izdevniecība. Kopš 90.gadiem Digitālo izrāžu arhīvā dokumentētas izrādes, kurās izmantotas datortehnoloģijas un šī arī būs sarunas tēma, piem., virtuālās realitātes radīšana un izmantošana izrāžu scenogrāfijā. Videofragmentos būs redzami vairāku mākslinieku (Sūzena Kozela un Kirks Vulfords, Pols Sermons, Sūzena Brodhērsta) un grupu (Blast Theory, Uninvited Guests; Stelarc, Company in Space, Amorphic Robot Works, Institute for the Exploration of Virtual Realities) darbi.

19.10. skatāms un klausāms iespējams viens no zināmākajiem Eiropas teorētiķiem dejas un tehnoloģijas jomā Skots Delahunta. Meklējot teorētisko materiālu par mūsdienu tehnoloģijām skatuves mākslās, arvien no jauna uzdūros bijušā horeogrāfa, šobrīd vairāk pētnieka, Nīderlandē un Lielbritānijā strādājošā Skota Delahuntas rakstiem (http://huizen.dds.nl/~sdela), kuri ieinteresēja ar to, ka apskatīja tēmu plašākā kontekstā, pieminot arī tehnoloģiju radītās izmaiņas mūsdienu skatītāja uztverē un līdz ar to pamatojot jaunas pieejas un mākslas valodas nepieciešamību teātrī. Lūdzu autoram atļauju pārtulkot kādu no rakstiem (skat. "Teātra vēstneša" š.g. maija numurā), ieminoties, ka varbūt viņš gribētu viesoties Rīgā. Skots piekrita, neskatoties uz to, ka nepārtraukti ir iesaistīts daudzos un dažādos projektos, ir pasniedzējs Amsterdamas mākslas skolā.
Skots izstāstīs par dejas, performance mākslinieku, datorzinātnieku un inženieru sadarbības vēsturi un projektiem, kuros pats bijis iesaistīts, par datorprogrammatūru dejotājiem, kura ļauj fiksēt un apstrādāt kustību, pārveidojot to par 3D datoranimāciju, par interaktīvām izrādēm, kurās dejotāja kustības ietekmē mainās scenogrāfija, par pārraidītas telpas izmantojumu scenogrāfijā un visbeidzot par jauno horeogrāfijas maģistratūras programmu Amsterdamā, kurā īpašs akcents likts uz jaunajiem medijiem.

Ina Pukelīte, lietuviete, kas Leipcigā studē teātra zinātņu doktorantūrā, pievērsīsies mums zināmākiem vārdiem un apskatīs vizuālo tehnoloģiju izmantojumu Austrumeiropas teātros. Lekcijas tēma "Ekrāni Austrumeiropas teātros: mode vai nepieciešamība?" uzdod jautājumu, kas ir viens no būtiskākajiem runājot par tehnoloģijām teātrī. Kas ir tas īpašais un jaunais, ko tehnika var sniegt, nepadarot izrādi tikai par tehnisku triku šovu. Ina ir izsekojusi vizuālo tehnoloģiju izmantojumam teātrī, sākot ar Ērvinu Piskatoru, kurš 20.gados Vācijā veidoja izrādes ar kino elementu izmantošanu un beidzot ar mums labi pazīstamiem vārdiem kā Jons Vaitkus, Māra Ķimele, Alvis Hermanis un Oskars Koršunovs, kura multimediālo "Meistaru un Margaritu" braukuši skatīties arī daudzi "fani" no Latvijas.

Festivāla pēdējā diena 20.10. piedāvā tuvāk iepazīties ar divām šobrīd atzītākajām un zināmākajām grupām, kuras eksperimentē ar medijiem, balansējot uz robežas starp izrādi, instalāciju, performanci, spēli, koncertu un apstrīdot robežu starp mākslu un ikdienas realitāti.
Grupu "Blast Theory" (www.blasttheory.co.uk), kuras darbu prezentēs Mats Adams, vācu teātra žurnāls "Theater der Zeit" atzinis par šībrīža inovatīvāko multimediālo britu grupu. Izrādes ir tehniski sarežģītas un šoreiz nebija iespējams kādu no tām parādīt festivāla ietvaros, tāpēc izšķīrāmies par videoprezentāciju, kuru papildinot Mats izstāstīs arī par grupas filozofiju un pieredzi darbā ar tehnoloģijām. Viens no sarežģītākajiem un pārsteidzošākajiem darbiem "Desert Rain" lieliski raksturo šībrīža norises mākslā, kura bieži vien līdzinās zinātniskam eksperimentam Izrādes (fragmenti skatāmi Apollo mājas portālā) sagatavošanai un īpaši izpētei par projicēšanu uz ūdens ekrāniem tika piešķirta stipendija, to sponsorēja Agfa, Ilford Imaging un Sony, tās producēšanā apvienojās NOW festivāls, vairāki Eiropas multimediju centri, un teātra skatuves, piesaistot virkni vietējos un starptautiskos fondus. Radītāji bija "Blast Theory" kopā ar Notingemas Universitātes Datorzinātņu fakultāti. Skatītājs uzvelk īpašu tērpu un ienirst virtuālā pasaulē, kas tiek projicēta uz ūdens ekrāna un līdzinās datorspēlei ar moteļiem, tuksnešiem un pazemes bunkuriem. Stāvot uz īpaša paliktņa skatītājs-dalībnieks var pārvietoties virtuālajā pasaulē, satiekot citus dalībniekus, aktierus. Viņiem jāizpilda dotais uzdevums un jāizkļūst ārā.

Britu-vācu grupa "Gob Squad" (www.gobsquad.com) raksturota kā drosmīga, atraktīva un vizuāli iespaidīga. Līdzīgi kā citas neatkarīgās multimediālās grupas viņi cenšas sasniegt skatītāju tajā vidē, kurā viņš uzturas ikdienā - birojos, dzelzceļa stacijās, teātros, veikalos, galerijās, radio, internetā. Tā veido performances, izmantojot mediju un jaunās tehnoloģijas, pieskaroties tēmai par mūsdienu identitāti un nepieciešamību pēc fantāzijas un izrādes ikdienas dzīvē. Līdztekus videodarba "Kur tu gribi doties mirt?" prezentācijai festivāla klubā "Sarkans", Saimons Vils iepazīstinās ar citiem grupas darbiem, kā, piem., "The Great Outdoors", kurā aktieri viens pēc otra pamet skatītāju zāli un tālākā izrāde kļūst par pārraidi no pilsētas, izmantojot mobilos telefonus, novērošanas kameras un interneta tiešraidi vai "Calling Laika", kurā skatītāji sēž īrētās automašīnās stāvvietā, skatās notiekošo un klausās skaņu ierakstu automašīnu radioaparātos. Jāpiezīmē, ka Saimons Rīgā paliks pāris dienas pēc festivāla, apzinot iespējas veidot izrādi sadarbojoties ar vietējiem māksliniekiem.

Videolektorijs notiks bez maksas Mākslinieku Savienības galerijā 11.novembra krastmalā 35. Barbaras Bišeras un Karīnas Černi lekcijas tiks tulkotas latviešu valodā, Ievas Kalniņas lekcijas notiks latviešu valodā, bet pārējās lekcijās darba valoda būs angļu.

Tuvāka informācija un fragmenti no festivāla izrādēm www.vip.lv/jti

Agnese Lūse
Laikrakstam "NRA"

uz sākumu        atpakaļ