SVĒTDIEN, 20.10 pl.12.00 - 15.00

12.00 - 15.00 Mats Adamss (Lielbritānija): Blast Theory izrāžu videoprezentācija un diskusija.

Blast Theory ir četru cilvēku grupa no Lielbritānijas, kuri veido izrādes- performances teātros, klubos, galerijās un ielās. Savos darbos tā apskata mediju piesātināto pasauli, kurā valda popkultūra. Izrādēs tiek izmantots video un datori, sadarbojoties ar radošiem visu nozaru cilvēkiem, no DJ-iem līdz dejotājiem, no CD-ROM dizaineriem līdz popmūzikas klipu režisoriem.
www.blasttheory.co.uk

Mats iepazīstinās ar grupas darbu un mediju tehnologījām izrādēs, izmantojot darbu video fragmentus. Uz diskusiju aicināti gan vietējie teātra un mediju mākslinieki, gan organizācijas un firmas, kas izīrē tehniku teātriem. Diskusijas mērķis līdz ar to ir ne tikai iepazīties ar interesantiem paņēmieniem, bet arī apspriest tehniskās iespējas veidot multimediālas izrādes Latvijā un iepazīstināt māksliniekus ar "tehnikas īpašniekiem".

Grupu "Blast Theory" (www.blasttheory.co.uk) 1991.gadā izveidoja trīs draugi, kas kopā strādāja vienā kinoteātrī. vācu teātra žurnāls "Theater der Zeit" atzinis par šībrīža inovatīvāko multimediālo britu grupu, tā saņēmusi virkni balvas par darbu ar mediju tehnoloģijām. Viņi vienmēr izrādēs izmantojuši datorus, lai sasniegtu mērķus, kas citādāk nebūtu iespējami izrādē. Izrādes balansē starp izdomātu un reālu notikumu, kurā skatītāji bieži vien tiek iesaistīti.

"Desert Rain" (1991 - 2001) Viens no sarežģītākajiem un pārsteidzošākajiem darbiem lieliski raksturo šībrīža norises mākslā, kuras bieži vien līdzinās zinātniskam eksperimentam Izrādes sagatavošanai un īpaši izpētei par projicēšanu uz ūdens ekrāniem tika piešķirta stipendija, to sponsorēja Agfa, Ilford Imaging un Sony, tās producēšanā apvienojās NOW festivāls, vairāki Eiropas multimediju centri, un teātra skatuves, piesaistot virkni vietējos un starptautiskos fondus. Radītāji bija "Blast Theory" kopā ar Notingemas Universitātes Datorzinātņu fakultāti.

Skatītājs uzvelk īpašu tērpu un ienirst virtuālā pasaulē, kas tiek projicēta uz ūdens ekrāna un līdzinās datorspēlei ar moteļiem, tuksnešiem un pazemes bunkuriem. Stāvot uz īpaša paliktņa skatītājs-dalībnieks var pārvietoties virtuālajā pasaulē, satiekot citus dalībniekus, aktierus. Viņiem jāizpilda dotais uzdevums un jāizkļūst ārā.

"10 Backwards" (1999)
Skatuves izrāde un videofilma par sievieti, kura ceļo laikā. Izrādē izmantotas videoprojekcijas.
Izrāde apskata mūsu priekšstatus par nākotni. Viņa dodas desmit gadu tālā nākotnē. Pabijusi tur stundu, viņa atgriežas tagadnē, bet nespēj tikt vaļā no nepārtrauktas deja vu ("reiz jau pieredzēts") sajūtas. Viņa cenšas cīnīties ar šo situāciju starp uzliesmojošiem ieročiem, video ainām un agrīno tehno.

"Safehouse" (1997)
Blast Theory aktieri intervē 85 cilvēkus par to, cik lielā mērā cilvēku nolaupīšana ienāk mūsu dzīves dažādās jomā - kultūrā, politikā, u.c.
Virkne ar telpām, skatītājs ieiet vienā no tām un tikai tad ja piekrīt video-intervijai var turpināt apskatīt izstādi, kuras pēdējā telpā kurā var noskatīties paša un citu apmeklētāju intervijas.

"Atomic "(1997)
Izrāde galerijā, kura radīta Berlīnes Bethanien Mākslas mājas atvērto durvju dienai par attiecībām starp sabiedrisko gaumi, piem. mūzikā un personīgo izturēšanās stilu. Cik daudz var uzzināt vērojot cilvēku stila izpausmes.
Par šo pašu tēmu vēlāk tika izveidota arī instalācija, kura norisinājās kā anonīma iespēja skatītājiem intervēt vienam otru divās ar video savienotās kabīnēs. Izstādes apmeklētāji varēja uzdot jautājumus, atbildēt vai slepus noklausīties. Jautājumi tika uzdoti par gaumes un stila vizuālo izpausmi, īpaši mūzikā, un personīgo gaumi.

"Kidnap" (1998) un "Kidnap Blipvert" (1997)
1998.gadā Blast Theory izsludināja loteriju, kuras vinnētāji varēja kļūt par nolaupīšanas upuriem. Uz labu laimi tika atlasīti desmit finālisti, kuri tika pastāvīgi novēroti. Divi uzvarētāji kādu dienu skaidrā dienas laikā tika nolaupīti un uz 48 h ieslēgti slepenā vietā. Viss notiekošais tika translēts internetā un skatītāji varēja kontrolēt novērošanas kameras leņķi, kā arī čatot ar ieslodzītajiem. Pēc tam ieslodzītie tika izlaisti ārā un iztaujāti preses konferencē.
Sagatavošanas procesā tika izveidots 45 sekunžu garš videorullītis "Kidnap Blipvert", ko demonstrēja kinoteātros, dodot skatītājiem iespēju pieteikties loterejai.
Vairāk info

"Something American"
Skatuves izrāde par Ameriku un tās populāro kultūru un politiku no britu viedokļa.
Uz skatuves stāv drukns pusmūža vīrs Ņujorkas policistu uniformā. Viņš runā ar izteiksmīgu amerikāņu akcentu un stāsta par spēka sajūtu un savām seksuālajām fantāzijām. Viņš pat parāda piecas savas mīļākās eksplozijas.
Vīrs, kurš jūtas brīvi.

Panorāmas ainava fonā sāk ņirbēt un pārvērsties dzīvē. Diapozitīvi un karikatūru videoprojekcijas, saukļi un Amerikas ainavas pārklāj skatuvi.
Ikonu slāņi, zemsvītras piezīmes, karikatūrām raksturīgie teksta "burbuļi" saplūst nepārtraukti mainīgā elektroniskā ziņojumu dēlī.

Izrāde apskata Amerikas tēlu, kāda tā tiek mums rādīta skatoties no viena vīra viedokļa. Viņam un varbūt arī mums, tā ir nebeidzama cerību un vardarbības ainava.

Ideja par novērošanu no attāluma kļūst par metaforu mūsu attieksmei pret Ameriku.

"Invisible Bullets"(1994)
Izrāde-installācija, kura izrādīta gājēju kvartālos Londonā, Notingemā, Hildesheimē.

Izrāde pievēršas mūsdienu apsēstībai ar noziegumu atklāšanu un rāda sprāgstošu ložu izmēģinājumus, kurus veic filmu specefektu kompānija.
Izrādes laikā atkal un atkal tiek izspēlēta slepkavība, katru reizi mainot prezentācijas metodi: dažreiz upuri, tērpti ikdienas džemperos, tiek nogalināti it kā nejauši, citreiz tā ir psihotiska slepkavība ar upuri apakšveļā.

uz sākumu        atpakaļ