Notikumi Latvijā
26.aprīlis:
Festivāla atklāšanas ceremonija-koncerts Rīgas Dzelzceļa stacijā; This is not
a Lovesong Berlīnes deju kompānijas Rubato
izrāde Dailes teātra Mazajā zālē;
-
27.aprīlis: Izstādes atklāšana R.Paula muzikālajā centrā Vernisāža;
Bullies
Balerinas Džeza mūzikas un dejas kompānija no Londonas - izrāde Crazy legs
muzikālajā centrā Vernisāža;
A Dance Tribute to the Art of
Football - Jo Stromgrena kompānijas izrāde Latvenergo sporta zālē;
-
28.un 29.aprīlis, plkst.19.00: Kulberga balets
(Zviedrija) Ādolfa Adana Žizele, Matsa Eka horeogrāfija, Latvijas Nacionālajā
Operā;
-
28.aprīlis,
Bullies Balerinas
izrāde Ventspilī; Jo Stromgrena kompānijas izrāde Daugavpilī;
-
29.aprīlis,
Bullies Balerinas
izrāde Valmierā; Jo Stromgrena kompānijas izrāde Jaunajā Rīgas teātrī
-
30.aprīlis plkst.19.00: Gala koncerts
Latvijas Nacionālajā Operā. Piedalās: Anglijas Nacionālā baleta, Maskavas Lielā
teātra, Milānas La Scala, Vīnes Operas baleta zvaigznes un Rasta Thomass (ASV),
Džeza mūzikas un dejas kompānija Bullies Ballerinas (Anglija), Jo Stromgrena
Dejas kompānija (Norvēģija), Rīgas Horeogrāfijas skola.
Žurnāla Māksla
Plus pirmajā tūkstošgades (februāra) numurā teātrim veltīti materiāli:
latviešu dramatisko teātru nākotnes vīzijas, Normunda Naumaņa futūristiskais
apcerējums Māksla piederēs mākslai!, Gunas Zeltiņas recenzija par latviešu
teātra pirmo starptautisko projektu Viestura Kairiša iestudēto Čūsku(pēc
M.Eliades darba motīviem), aktrises Evijas Kromules portrets Undīnes Adamaites
darinājumā, Henrietas Švānes raksts par Jaunā teātra institūtu un amatierteātru
gada skates rezultātu apkopojums. Nākamajā aprīļa numurā interesentiem tiks
piedāvāts izrāžu apskats, raksts par Ausmu Kantāni Marijas Kallasas lomā,
intervija ar krievu jaunsentimentālistu
jaunā teātra brīnumu no Kaļiņingradas dramaturgu, režisoru, aktieri
Jevgēniju Griškovecu, kam maija sākumā Rīgā paredzamas viesizrādes.
Tā kā Jaunā teātra institūtam pieejama viena
no detalizētākajām datu bāzēm šajā specialitātē, žurnāls Māksla Plus plāno sadarboties ar Jauno teātra institūtu
informācijas jomā. Reizi divos mēnešos žurnāla lasītāji teātra interesenti
īpašā slejā varēs izlasīt par dažādiem ārpuslatvijas festivāliem, viesizrādēm,
iespējām mācīties semināros un meistarklasēs, kā arī internetā pieejamus
plašākus aprakstus par šiem un citiem ar teātri saistītiem notikumiem.
Latvijas teātru repertuārs gadu gaitā
pierāda, ka vispopulārākais un viszināmākais, visvairāk iestudētais un visilgāk
spēlētais latviešu dramaturgs ir R.Blaumanis gan viņa drāmas, gan komēdijas,
kas iestudētas visos Latvijas dramatiskos teātros, Operā un amatieru teātros.
Latviešu kultūrā runā par īpašu Blaumaņa dramaturģijas fenomenu, jo
Blaumaņa lugu izrādes ir arī visvairāk apmeklētās (brīvdabas izrāžu variantos
tās pulcējušas desmitiem tūkstošu skatītāju), uz tām iet vairākkārt, tāpat kā
teātri ik pa laikam atgriežas pie kādas no Blaumaņa lugu interpretācijām
(Skroderdienas Silmačos pieder pie Nacionālā teātra zelta fonda).
Runājot par Blaumaņa dramaturģiju jārunā par tautas mentalitāti, par to, kā
viena autora darbos savienojas vispārcilvēciskais (paaudžu konflikti, jauno un
veco laiku sadursme, cilvēku savstarpējās attiecības) ar īpaši dziļu latviskās
pasaules izjūtu.
Latvijas teātros galvenokārt tiek iestudētas sešas Blaumaņa pabeigtās
vairākcēlienu lugas (Indrāni, Pazudušais dēls, Ugunī, Skroderdienas
Silmačos, Trīnes grēki, Ļaunais gars), kā arī viencēliens Sestdienas
vakars.
Festivāla mērķis ir izveidot
viena autora festivālu pirmoreiz Latvijā, par pamatu izvēloties Latvijas
populārākā, nozīmīgākā un profesionālākā dramaturga Rūdolfa Blaumaņa lugas,
tādējādi aizsākot jaunu tradīciju Latvijas teātrī, jo Rūdolfa Blaumaņa festivālam (turpmāk RBF), organizētam ar 3 gadu intervālu, jātop par savdabīgu
atskaites punktu jaunām Blaumaņa darbu interpretācijām latviešu teātrī, rosinot
režisorus uz aktīvāku šī dramaturga darbu iestudēšanu, un zinātniskiem
pētījumiem drāmas un teātra teorijā.
RBF notiek 3-4 dienas, kuru laikā top parādīti visi Latvijas profesionālo
teātru Blaumaņa lugu iestudējumi. 1.RBF piedalījās Ļaunais gars (Valmieras
drāmas teātris), Skroderdienas Silmačos (Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas
teātris), Trīnes grēki (Rīgas Krievu drāmas teātris, Valmieras drāmas
teātris)
Par RBF norises vietu izvēlēta Valmiera un Valmieras drāmas teātris:
-
pirmkārt, kā jauna daudzfunkcionāla ēka, sava veida
Vidzemes kultūras centrs, kas piemērojams dažādiem ar mākslu saistītiem
pasākumiem.
-
otrkārt, kā vēsturiska telpa, jo 1905.gadā Blaumanis
pats piedalījies savu lugu Indrāni un Ugunī iestudēšanā un spēlēja izrādēs.
-
treškārt, uzsverot Vidzemes reģiona vienotību kultūras
norisēs, jo Blaumanis, būdams no Ērgļiem, vienlaikus ir no Vidzemes,
respektīvi, nozīmīga ir šāda festivāla organizēšana tieši Vidzemē.
RBF laikā tiek organizēta arī zinātniska konference, kurā piedalās Latvijas
vadošie teātra teorētiķi un praktiķi. Konferences tēma katrā RBF top izvirzīta
no jauna. 1.RBF tā bija Laiks un laikmets R.Blaumaņa dramaturģijā un teātra
interpretācijās.
2.RBF jānotiek Valmierā 2002.gada martā. Pie tā iestrādēm šobrīd pieder
uzsaukums par jaunu Blaumaņa interpretāciju veidošanu Latvijas teātros.
Ieva Zole
Valmieras drāmas teātra literārās daļas vadītāja
-
10.-13.februārī:
Starptautiskā teātra festivāla "Kontakts" direktores Jadvigas
Oļerackas vizīte Latvijā un Liepājas teātra uzvedumu "Kaupēn, mans
mīļais" un "Paula kungs" apmeklējums;
-
aprīlī, maijā: Valentīnas Freimanes vadītā videolektorija
"20.gs. ievērojamākās personības ārzemju teātrī un kino" nodarbības
Rīgas Mazajā teātrī;
-
14.-21.maijā:
Latvijas centra aktīvistu brauciens uz Starptautiskā teātra institūta
28.Pasaules kongresu Marseļā, piedalīšanās Institūta komiteju darbā;
-
jūnijā: Latvijas teātra teorētiķu un praktiķu grupas
brauciens uz Londonu, "Globe" un citu teātru apmeklējums;
-
oktobrī: Videofestivāls-akcija "Šekspīrs mūsdienu
teātrī un kino";
-
novembrī: poļu režisoram Tadeušam Kantoram veltīta
meistardarbnīca: lekcijas, filmas, meistarklase aktieriem u.t.t. Vada Kšištofs
Miklaševskis.
Guna Zeltiņa
Starptautiskā teātra institūta
Latvijas centra prezidente
Latvijas Dramaturģijas aģentūra 2000.gada
februārī atzīmē savas darbības gada jubileju. Atskats uz padarīto ir redzams
katru otro mēnesi iznākošajā avīzē "Dramaturģija".
Aģentūras darba plānā 2000.gadā
ir paredzēts turpināt vairākus jau iesāktus projektus, kā arī sākt daudzus
jaunus. Patreiz zināmie no tiem ir:
-
1)
Mūsdienu latviešu lugu anotāciju krājums latviešu valodā.
Krājums paredzēts režisoriem (gan
profesionālo, gan amatieru, gan skolu teātru), kā informatīvs materiāls un
palīglīdzeklis lugu izvēlē.
-
2)
Mūsdienu latviešu lugu anotāciju krājums angļu valodā. Krājums angļu valodā paredzēts
iespējai reklamēt latviešu mūsdienu lugas pasaulē, dodot pirmo informāciju, gan
par autoriem, gan par konkrētiem viņu darbiem. Krājums tiks izsūtīts teātriem,
aģentūrām, režisoriem, producentiem u.c.
-
3)
Lugu izlases. 1999.gadā ar aģentūras palīdzību
tika sastādīta Hermaņa Paukša lugu izlase "Ak Dievs, kādi murgi".
2000.gadā jau ir sagatavošanā divi lugu krājumi - Leldes Stumbres
"Kronis" un Jāņa Jurkāna "Viņš taču ir muļķis", un plānā ir
vismaz vēl divu autoru lugu izlases. LDA sadarbībā ar vairākām izdevniecībām plāno
izdot gan lugu konkursa "Klucis" īslugas, gan arī lugas skolu
teātriem, un iespējams citas izlases.
-
4)
Starptautiskie sadarbības projekti. Jau 1999.gada beigās LDA uzsāka aktīvu citu
valstu aģentūru iepazīstināšanu ar latviešu mūsdienu lugām. Šobrīd plānā ir
sadarbība ar Zviedriju, ASV, Poliju, Igauniju un Lietuvu.
-
5)
Projekti skolās.
Vislielāko akcentu LDA 2000. gadā liks uz sabiedrības informētību par autoru
piedāvātajiem darbiem - jaunākajām latviešu lugām. Piemēram, skolās ļoti bieži
tiek mācīta jaunākā, kas vairs nebūt
nav jaunākā oriģināldramaturģija
.Ja vispār tiek mācīta.
-
6)
Konkursi.
Atkarībā no finansiālām iespējām un daudziem citiem apstākļiem LDA ir
paredzējusi arī 2000.gadu dēvēt par konkursu gadu, jo vismaz īslugu konkurss
"Klucis" gada otrajā pusē notiks.
-
7)
Dramaturģijas bibliotēka - Nacionālajā bibliotēkā. Tas ir projekts, kas aizsākās 1991. gadā un
ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu nopietni papildinās no 1999.gada. Gala
rezultāts - datorizēta bibliotēka ar regulāri papildināmu apjomu Nacionālajā
bibliotēkā. Tātad visai sabiedrībai pieejama.
-
8)
Jaunāko lugu lasījumi.
Jau Mākslas darbinieku namā aizsāktā, Pētera Pētersona atjaunotā (Rīgas
Latviešu biedrības namā) un ar 1999./2000.gada sezonu par regulāru ikmēneša
pasākumu pārveidotā tradīcija turpinās. Cikls "Pie skala uguns"
piedāvā katra mēneša pēdējā trešdienā Dailes teātra Kamerzālē 19.00 kāds no
autoriem lasa savu jaunāko (vai citu nesen uzrakstītu) darbu.
-
9)
Latviešu dramaturģijas skate 2001. Projekts, kura realizācija paredzēta 2001.gadā, bet aizsākums
šajā - 2000.gadā. Projekts - festivāls - skate 2001.gada beigās, kas piedāvātu
pasaules žūrijai (kritiķi, režisori, producenti utt.) 21 latviešu mūsdienu
oriģināldramaturģijas iestudējumus latviešu teātros. Projekts paredz atlases
skati, kur piedāvāts piedalīties visiem skolu, amatieru un profesionālajiem
Latvijas teātriem, no kuriem 21 tiks atlasīts uz Skati 2001. Projekts ir LDA līdz šim vērienīgākais projekts, kura
rezultāti cerams parādīs objektīvi mūsdienu oriģināldramaturģijas nozīmi
mūsdienu teātrī.
-
10)
Informācija.
Jebkuru informāciju par oriģināldramaturģijas aktualitātēm, katru otro mēnesi
jūs varat iegūt jau pieminētajā avīzē "Dramaturģija" (iznākuši jau 6
numuri), kas ir iegūstama bez maksas Latvijas Rakstnieku savienībā un Latvijas
Jaunā teātra institūtā.
Ingmārs Čaklais
Latvijas Dramaturģijas aģentūras direktors
|