Notikumi Latvijā

 

26.aprīlis-1.maijs: V Starptautiskais Baltijas baleta festivāls Rīga 2000 “No klasikas līdz avangardam”

26.aprīlis: Festivāla atklāšanas ceremonija-koncerts Rīgas Dzelzceļa stacijā; “This is not a Lovesong” Berlīnes deju kompānijas Rubato izrāde Dailes teātra Mazajā zālē;

  • 27.aprīlis: Izstādes atklāšana R.Paula muzikālajā centrā “Vernisāža”;
    Bullies Balerinas
    Džeza mūzikas un dejas kompānija no Londonas - izrāde “Crazy legs” muzikālajā centrā “Vernisāža”;

    “A Dance Tribute to the Art of Football” - Jo Stromgrena kompānijas izrāde Latvenergo sporta zālē;

  • 28.un 29.aprīlis, plkst.19.00: Kulberga balets (Zviedrija) Ādolfa Adana “Žizele”, Matsa Eka horeogrāfija, Latvijas Nacionālajā Operā;

  • 28.aprīlis, Bullies Balerinas izrāde Ventspilī; Jo Stromgrena kompānijas izrāde Daugavpilī;

  • 29.aprīlis, Bullies Balerinas izrāde Valmierā; Jo Stromgrena kompānijas izrāde Jaunajā Rīgas teātrī

  • 30.aprīlis plkst.19.00: Gala koncerts Latvijas Nacionālajā Operā. Piedalās: Anglijas Nacionālā baleta, Maskavas Lielā teātra, Milānas La Scala, Vīnes Operas baleta zvaigznes un Rasta Thomass (ASV), Džeza mūzikas un dejas kompānija Bullies Ballerinas (Anglija), Jo Stromgrena Dejas kompānija (Norvēģija), Rīgas Horeogrāfijas skola.

 

Žurnāla Māksla Plus teātra pielikums

Žurnāla Māksla Plus pirmajā tūkstošgades (februāra) numurā teātrim veltīti materiāli: latviešu dramatisko teātru nākotnes vīzijas, Normunda Naumaņa futūristiskais apcerējums “Māksla piederēs mākslai!”, Gunas Zeltiņas recenzija par latviešu teātra pirmo starptautisko projektu – Viestura Kairiša iestudēto “Čūsku”(pēc M.Eliades darba motīviem), aktrises Evijas Kromules portrets Undīnes Adamaites darinājumā, Henrietas Švānes raksts par Jaunā teātra institūtu un amatierteātru gada skates rezultātu apkopojums. Nākamajā aprīļa numurā interesentiem tiks piedāvāts izrāžu apskats, raksts par Ausmu Kantāni Marijas Kallasas lomā, intervija ar krievu jaunsentimentālistu – jaunā teātra brīnumu no Kaļiņingradas – dramaturgu, režisoru, aktieri Jevgēniju Griškovecu, kam maija sākumā Rīgā paredzamas viesizrādes.

Tā kā Jaunā teātra institūtam pieejama viena no detalizētākajām datu bāzēm šajā specialitātē, žurnāls Māksla Plus plāno sadarboties ar Jauno teātra institūtu informācijas jomā. Reizi divos mēnešos žurnāla lasītāji – teātra interesenti īpašā slejā varēs izlasīt par dažādiem ārpuslatvijas festivāliem, viesizrādēm, iespējām mācīties semināros un meistarklasēs, kā arī internetā pieejamus plašākus aprakstus par šiem un citiem ar teātri saistītiem notikumiem.

Rūdolfa Blaumaņa festivāls (2002. gada marts)

 Latvijas teātru repertuārs gadu gaitā pierāda, ka vispopulārākais un viszināmākais, visvairāk iestudētais un visilgāk spēlētais latviešu dramaturgs ir R.Blaumanis – gan viņa drāmas, gan komēdijas, kas iestudētas visos Latvijas dramatiskos teātros, Operā un amatieru teātros.

Latviešu kultūrā runā par īpašu Blaumaņa dramaturģijas fenomenu, jo Blaumaņa lugu izrādes ir arī visvairāk apmeklētās (brīvdabas izrāžu variantos tās pulcējušas desmitiem tūkstošu skatītāju), uz tām iet vairākkārt, tāpat kā teātri ik pa laikam atgriežas pie kādas no Blaumaņa lugu interpretācijām (“Skroderdienas Silmačos” pieder pie Nacionālā teātra “zelta fonda”).

Runājot par Blaumaņa dramaturģiju jārunā par tautas mentalitāti, par to, kā viena autora darbos savienojas vispārcilvēciskais (paaudžu konflikti, jauno un veco laiku sadursme, cilvēku savstarpējās attiecības) ar īpaši dziļu latviskās pasaules izjūtu.

Latvijas teātros galvenokārt tiek iestudētas sešas Blaumaņa pabeigtās vairākcēlienu lugas (“Indrāni”, “Pazudušais dēls”, “Ugunī”, “Skroderdienas Silmačos”, “Trīnes grēki”, “Ļaunais gars”), kā arī viencēliens “Sestdienas vakars”.

Festivāla mērķis ir izveidot viena autora festivālu pirmoreiz Latvijā, par pamatu izvēloties Latvijas populārākā, nozīmīgākā un profesionālākā dramaturga Rūdolfa Blaumaņa lugas, tādējādi aizsākot jaunu tradīciju Latvijas teātrī, jo Rūdolfa Blaumaņa  festivālam (turpmāk RBF), organizētam ar 3 gadu intervālu, jātop par savdabīgu atskaites punktu jaunām Blaumaņa darbu interpretācijām latviešu teātrī, rosinot režisorus uz aktīvāku šī dramaturga darbu iestudēšanu, un zinātniskiem pētījumiem drāmas un teātra teorijā.

RBF notiek 3-4 dienas, kuru laikā top parādīti visi Latvijas profesionālo teātru Blaumaņa lugu iestudējumi. 1.RBF piedalījās “Ļaunais gars” (Valmieras drāmas teātris), “Skroderdienas Silmačos” (Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris), “Trīnes grēki” (Rīgas Krievu drāmas teātris, Valmieras drāmas teātris)

Par RBF norises vietu izvēlēta Valmiera un Valmieras drāmas teātris:

  • pirmkārt, kā jauna daudzfunkcionāla ēka, sava veida Vidzemes kultūras centrs, kas piemērojams dažādiem ar mākslu saistītiem pasākumiem.

  • otrkārt, kā vēsturiska “telpa”, jo 1905.gadā Blaumanis pats piedalījies savu lugu “Indrāni” un “Ugunī” iestudēšanā un spēlēja izrādēs.

  • treškārt, uzsverot Vidzemes reģiona vienotību kultūras norisēs, jo Blaumanis, būdams no Ērgļiem, vienlaikus ir no Vidzemes, respektīvi, nozīmīga ir šāda festivāla organizēšana tieši Vidzemē.

RBF laikā tiek organizēta arī zinātniska konference, kurā piedalās Latvijas vadošie teātra teorētiķi un praktiķi. Konferences tēma katrā RBF top izvirzīta no jauna. 1.RBF tā bija “Laiks un laikmets” R.Blaumaņa dramaturģijā un teātra interpretācijās”.

2.RBF jānotiek Valmierā 2002.gada martā. Pie tā iestrādēm šobrīd pieder “uzsaukums” par jaunu Blaumaņa interpretāciju veidošanu Latvijas teātros.

Ieva Zole
Valmieras drāmas teātra literārās daļas vadītāja

Starptautiskā teātra institūta Latvijas centra pasākumi 2000.gadā.

  • 10.-13.februārī:  Starptautiskā teātra festivāla "Kontakts" direktores Jadvigas Oļerackas vizīte Latvijā un Liepājas teātra uzvedumu "Kaupēn, mans mīļais" un "Paula kungs" apmeklējums;

  • aprīlī, maijā: Valentīnas Freimanes vadītā videolektorija "20.gs. ievērojamākās personības ārzemju teātrī un kino" nodarbības Rīgas Mazajā teātrī;

  • 14.-21.maijā:  Latvijas centra aktīvistu brauciens uz Starptautiskā teātra institūta 28.Pasaules kongresu Marseļā, piedalīšanās Institūta komiteju darbā;

  • jūnijā: Latvijas teātra teorētiķu un praktiķu grupas brauciens uz Londonu, "Globe" un citu teātru apmeklējums;

  • oktobrī: Videofestivāls-akcija "Šekspīrs mūsdienu teātrī un kino";

  • novembrī: poļu režisoram Tadeušam Kantoram veltīta meistardarbnīca: lekcijas, filmas, meistarklase aktieriem u.t.t. Vada Kšištofs Miklaševskis.

Guna Zeltiņa
Starptautiskā teātra institūta

Latvijas centra prezidente

LATVIJAS DRAMATURĢIJAS AĢENTŪRA 2000

Latvijas Dramaturģijas aģentūra 2000.gada februārī atzīmē savas darbības gada jubileju. Atskats uz padarīto ir redzams katru otro mēnesi iznākošajā avīzē "Dramaturģija".

Aģentūras darba plānā 2000.gadā ir paredzēts turpināt vairākus jau iesāktus projektus, kā arī sākt daudzus jaunus. Patreiz zināmie no tiem ir:

  • 1) Mūsdienu latviešu lugu anotāciju krājums latviešu valodā. Krājums paredzēts režisoriem (gan profesionālo, gan amatieru, gan skolu teātru), kā informatīvs materiāls un palīglīdzeklis lugu izvēlē.

  • 2) Mūsdienu latviešu lugu anotāciju krājums angļu valodā. Krājums angļu valodā paredzēts iespējai reklamēt latviešu mūsdienu lugas pasaulē, dodot pirmo informāciju, gan par autoriem, gan par konkrētiem viņu darbiem. Krājums tiks izsūtīts teātriem, aģentūrām, režisoriem, producentiem u.c.

  • 3) Lugu izlases. 1999.gadā ar aģentūras palīdzību tika sastādīta Hermaņa Paukša lugu izlase "Ak Dievs, kādi murgi". 2000.gadā jau ir sagatavošanā divi lugu krājumi - Leldes Stumbres "Kronis" un Jāņa Jurkāna "Viņš taču ir muļķis", un plānā ir vismaz vēl divu autoru lugu izlases. LDA sadarbībā ar vairākām izdevniecībām plāno izdot gan lugu konkursa "Klucis" īslugas, gan arī lugas skolu teātriem, un iespējams citas izlases.

  • 4) Starptautiskie sadarbības projekti. Jau 1999.gada beigās LDA uzsāka aktīvu citu valstu aģentūru iepazīstināšanu ar latviešu mūsdienu lugām. Šobrīd plānā ir sadarbība ar Zviedriju, ASV, Poliju, Igauniju un Lietuvu.

  • 5) Projekti skolās. Vislielāko akcentu LDA 2000. gadā liks uz sabiedrības informētību par autoru piedāvātajiem darbiem - jaunākajām latviešu lugām. Piemēram, skolās ļoti bieži tiek mācīta jaunākā, kas vairs nebūt nav jaunākā oriģināldramaturģija….Ja vispār tiek mācīta.

  • 6) Konkursi. Atkarībā no finansiālām iespējām un daudziem citiem apstākļiem LDA ir paredzējusi arī 2000.gadu dēvēt par konkursu gadu, jo vismaz īslugu konkurss "Klucis" gada otrajā pusē notiks.

  • 7) Dramaturģijas bibliotēka - Nacionālajā bibliotēkā. Tas ir projekts, kas aizsākās 1991. gadā un ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu nopietni papildinās no 1999.gada. Gala rezultāts - datorizēta bibliotēka ar regulāri papildināmu apjomu Nacionālajā bibliotēkā. Tātad visai sabiedrībai pieejama.

  • 8) Jaunāko lugu lasījumi. Jau Mākslas darbinieku namā aizsāktā, Pētera Pētersona atjaunotā (Rīgas Latviešu biedrības namā) un ar 1999./2000.gada sezonu par regulāru ikmēneša pasākumu pārveidotā tradīcija turpinās. Cikls "Pie skala uguns" piedāvā katra mēneša pēdējā trešdienā Dailes teātra Kamerzālē 19.00 kāds no autoriem lasa savu jaunāko (vai citu nesen uzrakstītu) darbu.

  • 9) Latviešu dramaturģijas skate 2001. Projekts, kura realizācija paredzēta 2001.gadā, bet aizsākums šajā - 2000.gadā. Projekts - festivāls - skate 2001.gada beigās, kas piedāvātu pasaules žūrijai (kritiķi, režisori, producenti utt.) 21 latviešu mūsdienu oriģināldramaturģijas iestudējumus latviešu teātros. Projekts paredz atlases skati, kur piedāvāts piedalīties visiem skolu, amatieru un profesionālajiem Latvijas teātriem, no kuriem 21 tiks atlasīts uz Skati 2001. Projekts ir LDA līdz šim vērienīgākais projekts, kura rezultāti cerams parādīs objektīvi mūsdienu oriģināldramaturģijas nozīmi mūsdienu teātrī. 

  • 10) Informācija. Jebkuru informāciju par oriģināldramaturģijas aktualitātēm, katru otro mēnesi jūs varat iegūt jau pieminētajā avīzē "Dramaturģija" (iznākuši jau 6 numuri), kas ir iegūstama bez maksas Latvijas Rakstnieku savienībā un Latvijas Jaunā teātra institūtā.

Ingmārs Čaklais
Latvijas Dramaturģijas aģentūras direktors