Sestdiena, 20. septembris
Sapņu fabrika
Lāčplēša iela 101
21:00
Biļešu cenas: 3; 5 Ls

Pasaules mūzikas koncerts
Tjerī “Titi” Robēns un Gulabi Sapera

Ceļotāju mūzika no Francijas, Andalūzijas un Radžastānas

Francija / Indija

Iespēja noklausīties "RealAudio" formātā dziesmas:
1. Thierry Robin - Pundela (feat Gulabi Sepera) [0,28 min] [370 KB]
2. Fragments - yakeen - no albuma Rakhi [0,32 min] [413 KB]
3. Fragments - rumal - no albuma Rakhi [0,32 min] [413 KB]

Lejuplādēt Download RealAudio Player no [Win] [MacOS]

Mūziķi:
Gulabi Sapera – deja, balss
Tjerī “Titi” Robēns – buzuks, ģitāra, lauta
Farids “Roberto” Sādna – balss, ģitāra
Reno Pions – basa klarnete, angļu radziņš, tenorsaksofons
Fransiss Variss – akordeons
Paskāls “Kalo” Stalēns – bass, vokāls
Zē Luiss Nascimento - perkusijas

Diskogrāfija:
Gitans 1993
Le Regard Nu 1996
Payo Michto 1997
Kali Gadji 1998
Un Ciel de Cuivre 2000
Rakhī 2002

  

Ar Francijas Kultūras centra Rīgā,
Universal Baltic Sound un NA atbalstu

 

Foto © Vero Guillien

 

Interesantākais un spožākais mūsdienu mūziķis Francijā ir Tjerī “Titi” Robēns, mākslinieku aprindās dēvēts par "Balto čigānu". Izteiksmīgu ūsu īpašnieks un joku plēsējs Robēns sākotnēji spēlēja Rumba Catalana, bet vēlāk pievērsās čigānu mūzikas saknēm - indiešu, arābu un flamenko kultūrai. Viņš ir totāls tīrradnis, jo nekad nav gājis mūzikas skolā. Viņš spēlē lautu, ģitāru un buzuku (Āfrikas un Ēģiptes čigānu iecienīts neliels stīgu instruments). Tā ir mūzika, kurā sastopas flamenko, afrikāņu tautas mūzika, franču krogus romances un arābu skumjās melodijas. Kopā ar Robēnu uz skatuves redzēsim arī čigānu dejotāju un dziedātāju Gulabi Saperu no Radžastānas, tuksnešu novada Indijas ziemeļrietumos. Gulabi nāk no Saperu kastas. Tā ir klejotāju cilts – mūziķi un čūsku dīdītāji, kuru statuss Indijā līdzinās čigānu statusam Eiropā. Gulabi pašai piemīt ne tikai čūskas grācija un talants dejot stundām bez atelpas, bet arī ļoti īpatnēja un šarmanta balss.

Foto © Vero Guillien


Abi mākslinieki sastapās Francijā un nu jau desmit gadus sadarbojas dažādos projektos. Viņu priekšnesumi ir kā maģisks ceļojums tūkstoš gadus senā čigānu tautas pagātnē. Kad Tjerī un Gulabi ir uz skatuves, šķiet, ka viens otrā nupat karsti iemīlējušies, tomēr abus saista vienīgi mīlestība uz mūziku.

Saites
www.blueline.fr (menedžments)
Pasaules mūzikas vortāls ar plašu informāciju par abiem mūziķiem, audio un video paraugiem www.mondomix.com
Recenzija par Robēnu un Saperu Indijas presē
www.hinduonnet.com/thehindu/mp/2003/03/17/stories/2003031701820200.htm



Foto © Vero Guillien

Foto © Vero Guillien

Tjerī „Titi” Robēns
Dzimis 1957.gadā, Francijas ziemeļos. Kopš 1975.gada viņš nodarbojas ar mūziku, īpaši aizraujoties ar Rietumfrancijas tradicionālo repertuāru. Viņš apgūst lautu un 80.gadu vidū sāk muzicēt kopā ar sitamo instrumentu meistaru Hamedu Hānu no Radžastānas. Pēc šīs tikšanās izgaisa robežas Robēna mūzikas ģeogrāfijā. 1985.gadā viņš nodibina multikulturālu orķestri „Nao” (čigānu, indiešu, marokāņu, franču, kurdu un ķeltu mūziķi), bieži sadarbojas ar Bretaņas mūziķi Ēriku Marčandu, kurš aizraujas ar Centrālās Eiropas kultūru. Līdztekus Tjerī sacer mūziku franču – magrebiešu fusion grupai „Johnny Mitcho”. 1989.gadā kopā ar jau minētajiem kolēģiem Marčandu un Hānu nodibina „Ērika Marčanda Trio”, kas sintezē franču un indiešu tradīciju. Robēns regulāri veido arī citus sastāvus, taču nevienā no tiem nav kādas dominējošās rases vai tradīcijas. Laikam ejot un Robēna domubiedru lokam pieaugot, viņa radītā mūzika integrē arvien jaunas un jaunas tradīcijas, vienmēr saglabājot cieņu pret savu senču – franču un čigānu mūziku. Robēna muzikālie ceļojumi notiek tikai labās kompānijās. Tā piemēram, ierakstot albumu „Gipsies” un arī veicot pēdējo, 2002.gada ierakstu „Rakhī”, viņš sadarbojas ar dziedātāju un dejotāju Gulabi Saperu no čigānu dzimtenes Indijas.


Gulabi Sapera

Foto © Vero Guillien

Gulabi dzimusi sešdesmito gadu sākumā, Radžastānā, Indijā, ģimenē, kas pieder Kalbeliyas Sapera kastai. Šajā klejotāju kopienā iztiku pelna vīrieši, pateicoties paaudzēs mantotajai čūsku dīdītāju mākslai. Kad piedzima Gulabi, viņas mātei jau bija seši bērni, un tika nolemts, ka nabadzīgajā ģimenē nav vietas ceturtajai meitai. Zīdainītis tika aprakts. Tomēr par meiteni iežēlojās kāda radiniece, izraka to un adoptēja. Būdama vēl pavisam maza, Gulabi kopā ar tēvu devās uz tirgus laukumiem, kur viņš dīdīja čūskas. Viņa dejoja. Lai arī kastas noteikumi liedz publiski dejot meitenēm, kas vecākas par 12 gadiem, Gulabi izdevās tiem pretoties, kamēr viņas mākslu pamanīja Indijas oficiālās kultūras iestādes. Viņa sāka piedalīties mūzikas festivālos, turnejās Deli, Bombejā, Kalkutā un citur. Indijā Gulabi kļūst ārkārtīgi populāra, dejo leģendārajam premjerministram Radživam Gandijam, ar krāšņām svinībām tiek uzņemta atpakaļ kopienā no kuras bija izraidīta nepakļaušanās dēļ. Gulabi velta dziesmas, par viņu uzņem filmas. Pamazām Saperas dejas mākslu iepazīst arī ārpus Indijas. Eiropā – lielā mērā pateicoties viņas sadarbībai ar Tjerī Robēnu. Šodien Gulabi Sapera dzīvo Džaipūrā, dzimtajā Radžastānā, viņai ir pieci bērni, kas bieži kopā ar mammu ir uz skatuves. Pretēji tradīcijai, Gulabi uzdrošinās sadarboties arī ar citu kastu mūziķiem. Dzīvesstāsta un karjeras dēļ dejotāja tiek uzskatīta par vienu no progresīvākajām Indijas māksliniecēm. Dzimtenē viņu dēvē par „Džaipūras neļķi”.


Atsauksmes

“Viņš ir piedalījies būtiskākajos pasaules mūzikas projektos un ierakstos, un ir viens no interesantākajiem pasaules mūziķiem Francijā.”

The Rought Guide to World Music

 

“Čigānu mūzikas tālais ceļš ved no Ziemeļindijas uz Andalūziju Spānijas dienvidos, pa ceļam piestājot Centrālajā un Austrumeiropā un kļūstot par vienu no savdabīgākajām un izcilākajām kultūras parādībām pasaules mūzikas vēsturē. Tjerī Robēna un Gulabi Saperas mūzikā šis ceļojums atspoguļojas visā tā pilnībā – tajā skan gan Andalūzijas flamenko, gan Radžastānas tradicionālās mūzikas tēmas.”

“Suds a Arles” festivāls

 

“Intuitīvi un talantīgi.”

Le Parisien

 

“Cilvēka vēsture, intimitāte, dzīvas emocijas, tilts starp viņu un citiem. Ceļotāju mūzika.”

ELLE

 

“Šī ir pasaka, kas ved pie slavas, šis ir mūzu svētīts stāsts. Kā gan lai savādāk izskaidro šo divu cilvēku tikšanos. Viņa nāk no neaizsniedzama, cilšu apdzīvota novada Radžastānā, Indijā, viņš pieder bagātajai Francijai. Abu valodas barjera atgādina Ķīnas mūri. Tomēr viņi saprotas, sadarbojas un kopā rada satriecošu un mūsdienīgu mūziku, labāko kādu nācies dzirdēt. Viņa ir Gulabi Sapera, kas visu savu dzīvi ir dejojusi un kuras deja atstājusi neizdzēšamas pēdas rietumnieku sirdīs. Viņš ir Tjerī Robēns, kura dvēsele un mūzika skan kā austrumu un rietumu sintēze. Viņi uzstājas kopā, uzrunājot visu pasauli un pierādot, ka māksla nepazīst robežas.”

The Hindu, 17.03.2003.

 

„Ar apvārsnī vērstu skatienu, „Titi” Robēns „destilē” saulaino mūziku no Magrebas līdz Austrumiem. Viņa ģitāras solo ir kā aicinājums, ko džeza stilā pavada saksofons un akordeons, plaukstu un darbukas ritmi un Roberto „raudošais” flamenko vokāls. (...) Tā ir universāla mūzika, kultūras alķīmija. Tas ir „Titi” Robēna stils, kas ļoti atgādina laimes lietu.”

Jean-Jacques Fouquet, Courrier de l’Ouest, 12.05.2001.

 

„Tjerī Robēns ir īpašs gadījums. Mīkla tiem, kas visur meklē loģiku un izskaidrojumu. Kā gan īstens Francijas pilsonis, kurš joprojām dzīvo Maine-et-Loire ciematā, deviņu kilometru attālumā no dzimšanas vietas, var ar tik nelokāmu pārliecību un uzticību radīt mūzikas valodu, kas vieno vairāku pasauļu kultūras? Protams, te ir temperaments, izcelsme un asinis, bet asinis vienas pašas to nespētu. Te ir arī sirds un arī zvaigznes...”

Patrick Labesse, Vibrations, 03.2000.

 

„Tjerī Robēns man ir atklājums. Viņa mūzikā es dzirdu un jūtu čigāna sirdi un kaisli, un tai pat laikā tajā ir mūsdienīgums un oriģinalitāte, kas to padara unikālu salīdzinājumā ar visapkārt skanošo čigānu mūziku. Robēna čigānu mūzika un balss ir pārsteidzoša, fascinējoša, valdzinoša. Vēl vairāk, man šķiet, ka tā ir vispiemērotākā mūzika, ko spēlēt un klausīties naktī pie ugunskura.

Bruno Deschenes, All Music Guide

atpakaļ