Homo Novus

Homo Novus – latīņu valodā jaunais, līdz šim nepazītais cilvēks. Senajā Romā Homo novus bija nievājošs apzīmējums jaunekļiem, kas no sabiedrības zemākajiem slāņiem iekļuvuši augstākajās aprindās. Vēlāk tā tika apzīmēti izlēcēji un iznireļi. Šaurākā nozīmē Homo novus ir cilvēks, kas savu augsto stāvokli sasniedzis patstāvīgi, ar savām gara dotībām – svešinieks kādā nozarē, progresīvs cilvēks.

Nosaukumā akcentējot Homo Novus, festivāls darbojas provokatīvi. Tas var kaitināt, var radīt asociācijas ar vārdu “eksperimentāls”. Latvijas teātra dzīvīgākais mīts ir teātra mākslas popularitāte tautā, - tātad – konservatīvā, tradicionālā teātra modelis. Homo novus mērķis ir ne tikai provocēt Latvijas teātrus un skatītājus mainīties uz augšu un skatīties plašāk, bet arī eksponēt Latvijas teātri starptautiskā līmenī un mērķtiecīgi veicināt tālejošu starptautisko sadarbību.

Starptautiskais Jaunā teātra festivāls “Homo Novus” notiek katu otro gadu kopš 1995. gada. To rīko Latvijas Jaunā teātra institūts. Festivāla direktors ir Pēteris Krilovs.

“Homo Novus 2003” programma

“Homo Novus 2003” programma koncentrēta trijās nedēļas nogalēs – no piektdienas līdz svētdienai. Kontrastu festivāls “Homo Novus 2003” atklās mūsdienu teātra daudzveidīgo dabu. Spilgtas, savās valstīs un festivālos atzinību guvušas ārvalstu viesizrādes un savdabīgi Latvijas teātra projekti, pasaules mūzikas koncerti un videodejas seansi – tāds būs “Homo Novus 2003”. Festivālam būtiska paplašināta teātra mākslas izpratne, kas sen pārkāpusi dramatiskā teātra robežas, saplūstot ar mūziku, cirku, deju, kino un multimediju mākslu. “HN 2003” programmā iekļauti vairāki starp-žanru projekti, kuros dažādām mākslām ir līdzvērtīga nozīme. Te sadzīvo un mijiedarbojas kino un teātris (beļģu izrādē “üBUNG”), kino un deja (igauņu un krievu kopīgā projektā “Gulbju ezers”), objektu teātrī noteicošā ir vizuālā māksla (čehu mākslinieka Petra Nikla izrādē “Ūdens dejas”), bet Latvijas radošā grupa BBM piedāvā grūti definējamu multimediālu uzvedumu, kurā svarīgas ir skaņas, attēla un dzīvā priekšnesuma attiecības (“Black Butterfly Market”). Somu “Voicekam” piestāv apzīmējums “roka izrāde”, krievu “Skābeklis” atgādina reperu uzstāšanos klubā, bet divi pasaules mūzikas koncerti sola teatrālus piesitienus. Vistuvāk klasiskai teātra izpratnei ir Alvja Hermaņa “Stāsts par Kasparu Hauzeru” (Latvija) un Eimunta Nekrošus “Pirmsākumi. Kristijons Donelaitis. GADALAIKI” (Lietuva) - izcilas izrādes, kurās režisora rokraksts sasniedz pilnību domas perfektā un skaistā vizualizācijā.

Arī pats festivāls kļūst margināls un angļu valodā būtu dēvējams par “performing arts festival”, jo ietver gan izrādes, gan koncertus, gan videodejas seansus. Diemžēl latviešu valodā nav iesakņojies neviens apzīmējums, kas būtu adekvāts šim angļu “performing arts”, tāpēc festivāla (un LJTI) pilnajā nosaukumā ar “Jauno teātri” jāsaprot tieši atvērtība, ar kādu mēs sekojam teātra mākslas attīstības dinamikai.

Festivāls no piektdienas līdz svētdienai

Trīs nedēļas nogales var uztvert arī kā trīs mini festivālus, jo katrai no tām ir sava kompozīcija un iekšēja spriedze.

1. nedēļa: 19.-21. septembris
“HN 2003” konceptuāli tiek atklāts ar vienu no interesantākajām Latvijas teātru izrādēm pagājušajā sezonā – Alvja Hermaņa iestudēto “Stāsts par Kasparu Hauzeru” Jaunajā Rīgas teātrī. Savdabīgu dialogu ar šo izrādi veido beļģu teātra “Victoria” iestudējums “üBUNG”, kurā arī piedalās bērni, atveidojot pieaugušos. Starp citu, šī izrāde arī atzīta par labāko (2001) savā valstī. Kā kontrapunkts “augstajai” mākslai ir Maskavas “Teātra.doc” huligāniski filozofiskais projekts “Skābeklis”, kas atzīts par pagājušās sezonas spilgtāko teātra parādību Krievijā. Bet, lai skatītājiem pavisam sajauktu galvas, būs iespējams noskatīties plašu dažādu valstu videodejas (tas ir īpašs žanrs!) programmu un apmeklēt valdzinošo Tjerī “Titi” Robēna (Francija) un Gulabi Saperas (Indija) duetu pasaules mūzikas koncertā Sapņu fabrikā.

2. nedēļa: 26.-28. septembris
Beidzot Latvijas skatītāji varēs iepazīties ar vienu no spilgtākajiem jaunās paaudzes somu režisoriem – Kristiānu Smedu. Viņa iestudētais Georga Bīhnera “Voiceks” Kajāni Pilsētas teātrī ir ārkārtīgi mūsdienīga, līdz sāpēm smieklīga un ironiski traģiska klasiskās ekspresionisma drāmas interpretācija dzīvas rokmūzikas pavadījumā. Pēc ilgāka pārtraukuma festivālā “HN” atkal viesojas Tallinas neatkarīgais “Von Krahl” teātris. Arī režisors Pēters Jalakass, šoreiz sadarbībā ar horeogrāfu Sašu Pepeļajevu, interpretē klasiku – slaveno Čaikovska “Gulbju ezeru”. Precīzāk būtu teikt, ka viņi revidē priekšstatus par klasisko baletu, spēlējoties ar zīmēm un nozīmēm visos izrādes līmeņos – mūzikā, kustībā, videoattēlā.

3. nedēļa: 3.-5. oktobris
Lietuvas teātra “Meno Fortas” izrādi “Pirmsākumi. Kristijons Donelaitis. GADALAIKI” gribas nosaukt par režisora Nekrošus renesansi, jo, saglabājot viņa iestudējumiem raksturīgo, metaforām piesātināto skatuves valodu, šeit vairs nevalda drūma nolemtība kā viņa Šekspīra iestudējumos, bet gan dzirkstošs dzīvesprieks un apliecinoša enerģija. Gan “izmēra”, gan idejas ziņā kontrastējošs ir čehu mākslinieka Petra Nikla solo projekts “Ūdens dejas”. Spēlējoties ar dīvainiem priekšmetiem un pārveidotām rotaļlietām, viņš rada bezsižeta stāstus par bērnību un nāvi, kas spokaini projicējas virmojošā telpā. Neatkarīgais projekts “Black Butterfly Market” (Latvija), sintezējot elektroniskās mūzikas un dzīvā akustiskā izpildījuma, videomākslas un skatuviskās darbības izpausmes, runā par Nedzimušās, Dzīvās un Mirušās pasaules trīsvienību, kuras lokos ceļo cilvēks. Bet festivāla noslēgumā ungāru pasaules mūzikas ansamblis “Besh o droM” uzrunās mūsu slēpto temperamentu čigānu mūzikas karstajos ritmos.

Latvijas izrādes

Parasti “HN” līdzās festivāla pamatprogrammai piedāvāja Latvijas izrāžu skati, kuras ietvaros ārzemju viesi varēja noskatīties LJTI atlasītas interesantākās Latvijas teātru izrādes ar tulkojumu angļu valodā. Šoreiz neveidojam īpašu Latvijas skati, bet piedāvājam informāciju par notiekošo mūsu teātros festivāla trijās nedēļas nogalēs. Latvijas teātris kļūst arvien daudzveidīgāks. Mēs vēlamies parādīt visu tā spektru un pamazām nodot starptautiskās sadarbības iniciatīvas pašu teātru rokās.

Festivāla komanda

Pēteris Krilovs, Festivāla direktors, 7212621, peterisk@theatre.lv
Baiba Tjarve, Programmas direktore, 7212621, baiba@theatre.lv
Agnese Lūse, Programmas direktore, 7212631, agnesel@theatre.lv
Zane Kreicberga, Programmas direktore, 7212628, zane@theatre.lv
Laura Rinkevica, Biroja un finansu administratore, 7212622, laura@theatre.lv
Linda Karole, Mārketinga direktore, 7212621, linda@theatre.lv
Edīte Dancberga, Menedžere, 7212631, info@theatre.lv
Helēna Reitupe, Menedžere, 7212621, helenar@theatre.lv
Gundega Laiviņa, Sabiedrisko attiecību menedžere, 7 311021, 7 212631, 6516665, gundega@literature.lv
Evita Sniedze, Informatīvo materiālu redaktore, e.sniedze@one.lv
Linda Lūse, Informatīvo materiālu dizains
Izolde Cēsniece, Festivāla māksliniece, izolde@re-lab.net
Viesturs Rieksts, Tehniskais direktors, info@teatris.lv
Varis Klausītājs, Tulkojumu nodrošinājums, varisk@hotmail.com

Kontakti

Latvijas Jaunā teātra institūts
Merķeļa iela 13-700, LV-1050 Rīga
Tel.: +371 7212622
Fakss: +371 7212471
E-pasts: info@theatre.lv
www.theatre.lv/hn