“XX gadsimts. Pojezd prizrak. Vission Express”
Jasmīna Rezā "Māksla",
Alfrēds Misē “Ar mīlu nejoko",
"Piškanderdula" (apakšvirsraksts "Jozefs"),
“Lidojums pāri savannai Mr. Spoguļa helikopterā”


“XX gadsimts. Pojezd prizrak. Vission Express” Jaunais Rīgas teātris
autorteātris, nekrologs un atzīšanās mīlestībā. Izrāde divās daļās, ilgums 2 h 40 min.
Dramatizējums, režija, scenogrāfija Alvis Hermanis
Lomās - Māris Liniņš, Vilis Daudziņš, Andis Strods, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Zigurds Ēriks Panders, Andris Vītiņš, Dailonis Rudovics, Modris Gipmanis, Arnolds Zirnītis, Kārlis Anušēvics, Violeta Straume, Ieva Grotuse, Velta Spurava, Ingrīda Lobko, Emīlija Pirvica, Melita Ziemele-Kadiķe.


A.Hermanis (1965) Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļā ieguvis aktiera izglītību, stažējies Parīzes starptautiskajā Jaunatnes teātra ateljē (1990). Latviešu teātrī ienācis ar netradicionālu formu, neslēptu teatralitāti un postmodernu pasaules skatījumu, iestudējumiem izvēloties plaši zināmus un skandalozi slavenus darbus, kā J.Mišimas “Marķīze de Sada”, O.Vailda “Doriana Greja ģīmetne”. Izrādes estētiski ir ļoti atšķirīgas, taču tās visas raksturo formas perfekcija, stila un laikmeta izjūta. A.Hermaņa teātris ir jaunas pieredzes un jaunas īstenības robežu meklējumi vizuālajā un audiomākslā - izmantotas videoprojekcijas, diapozitīvi, fonogrammas. A.Hermanis ir vairāku paša režisēto izrāžu dramaturgs, scenogrāfs un aktieris. Iestudējis piecpadsmit dramatiskā teātra izrādes Rīgā un Tallinā, kā arī atjaunotā Latvijas Nacionālās Operas nama atklāšanas izrādi - operu “Uguns un nakts”. A.Hermaņa izrādes piedalījušās starptautiskos teātra festivālos Lietuvā, Polijā un Krievijā. Kopš 1997. gada Jaunā Rīgas teātra direktors un mākslinieciskais vadītājs.

Izrādes “XX gadsimts. Pojezd prizrak. Vission Express” pamatā ir presē izlasīts fakts par vienu no 20. gadsimta mistiskākajiem noslēpumiem - 1911. gadā kādā Itālijas tunelī iebraucis un pazudis pasažieru vilciens. Spoku vilciens gadsimta garumā parādījies dažādās zemeslodes vietās cilvēces vēsturei nozīmīgos brīžos. Projekts iecerēts kā koncentrēta mākslinieciska kvintesence tēmai - veco un jauno laiku satikšanās. Idejiskā virzība sasaucas ar Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskās darbības moto - “Tranzīts 2000”.
Režisors meklē kontekstu savām individuālajām izjūtām. Tas ir savdabīgs identitātes meklējums laikā un telpā. Izrāde ir personiskas atvadas no 20. gadsimta vēstures. Izmantoti preses materiāli, aculiecinieku atmiņas, radioreportāžas, leģendas, karikatūras, kinohroniku skaņu celiņi, enciklopēdijas, izdomājumi, dzeja un vecas skaņuplates. Kāds - labs vai slikts - bijis 20. gadsimts?
augšup

Jasmīna Rezā "Māksla", teātris “Mūris”, Liepāja
“Izrāde vairāk par dzīvi nekā par mākslu” (H.Švāne)
izrādes ilgums 2 h,Režisors Lauris Gundars, māksliniece Zigrīda Atāle
Lomās – Juris Bartkēvičs, Mārtiņš Vilsons, Leons Leščinskis


1979. gadā francūziete J.Rezā kļūst par aktrisi, taču drīz uzraksta arī pirmo lugu, kurai seko nākamās - “Pēcbēru saruna”, “Cauri ziemai”, “Art”, “Nejaušības cilvēks”. Nesen iznācis stāstu krājums “Āmurklavieres”. Luga “Art” dramaturģei nesusi neticamus panākumus. Tās pirmiestudējums Parīzes Elizejas lauku Komēdijas teātrī tiek intensīvi spēlēts astoņpadsmit mēnešus pēc kārtas. Drīz vien luga iekļūst starptautiskā apritē, to iestudē “Wyndhams Theatre” Londonā, teātrī “Schaubühne” Berlīnē, Maskavas Mazajā teātrī, kā arī Brodvejā (1998), kas Eiropas autores lugai ir neticams sasniegums. Luga ieguvusi augstākos dramaturģijas apbalvojumus - Moljēra, L.Olivjē un Evening Standard balvu - un atzīta par labāko mūsdienu ārzemju lugu Vācijā. Eiropā, šķiet, vairs nav valsts, kurā tā nebūtu iestudēta.

Režisors L.Gundars (1959) beidzis Augstāko režisoru un scenāristu kursu Scenāristu nodaļu Maskavā, TV režijas nodaļu Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā Pēterburgā, Juridisko fakultāti Latvijas Universitātē. Darbojas režijā un dramaturģijā, uzrakstījis vienpadsmit pilnmetrāžas spēles filmu scenārijus, septiņas lugas un romānu “Pēdas stikla kalnā”, pēc viņa scenārijiem šobrīd top trīs filmas, uzfilmēts seriāls “Cukura nams” Latvijas TV. Iestudējis sešas izrādes Latvijā un Igaunijā, starp tām V.Šekspīra “Hamlets”, kas 1994. gada Latvijas teātru skatē ieguvis balvu par sezonas labāko debiju režijā. L.Gundars ir dramaturģijas kursa vadītājs Latvijas Kultūras akadēmijā, dramaturga profesiju viņš raksturo šādi: “…tas, ko personāžs saka, nebūt nav tas, ko viņš domā. Uzbūve taču ir svarīgāka: nepasakot tieši, ļaut saprast, ko varonis domā.”

“Mūris” ir jaunākais un mazākais (4 cilvēki) neatkarīgais teātris Latvijā, tas dibināts 1996. gada 27. decembrī Liepājā. Tagad teātris paplašinājis savu darbību, rīko seminārus un konferences. Tā princips - runāt ar skatītāju intīmi un tieši, augstvērtīgā teātra valodā.

Izrādē “Art” spēlē trīs izcili aktieri, kas personāžu Marka, Serža un Ivana attiecības piesātina ar patiesa kontakta dzīvu daudznozīmību. “No šarmanti viegli uzrakstītas lugas izveidots dziļāks un dramatiskāks uzvedums par draudzības un dzīvošanas mākslu” (M.Gulbe).
augšup


Alfrēds Misē “Ar mīlu nejoko”, Rīgas Krievu drāmas teātris, Latvija
Psiholiģiskā tradīcija un estētiskais huligānisms, komēdija,
izrādes garums 2 stundas 30 minūtes.
Režisore Jeļena Ņevežina (Krievija)
Mākslinieks Bruno Roze
Lomās Boris Ploskih, Andris Keišs, Dmitrij Palejes, Igor Čerņavskij, Veronika Plotņikova, Tatjana Lukašenkova, Jūlija Žlukto, Vadim Grosman.


Alfrēda de Misē (1810 - 1857) dzīves spožākās lappuses ir ierakstītas franču literatūras vēsturē ar mīlestības stāstu (vētrainas attiecības ar rakstnieci Žoržu Sandu) un radošas aktivitātes īso periodu (ievērojamākās lugas “Lorencačo”, “Svečturis”, “Ar mīlestību nejoko”, “Barbarina”). A.Misē lugas ir rakstītas “comedies et proverbs” stilā, kurā darbība ir moralizējoša izteiciena ilustrācija. “Ar mīlu nejoko” galvenā tēla Perdikāna raksturu veido skepticisma un ideālisma pretruna. A.Misē darbos literratūrzinātnieki norāda uz franču salonkomēdijas žanra, Marivo, arī Šekspīra ietekmi,bet J.Ņevežinas iestudējumā dzīvi iegūst vēl senākas tradīcijas - itāļu delarte.

Režisore Jeļena Ņevežina (1969) beigusi Maskavas Lomonosova universitātes juridisko fakultāti (1992) un Krievijas teātra mākslas institūtu (izcilā krievu psiholoģiskās skolas pedagoga Pjotra Fomenko meistarklase) (1998) J.Ņevežinas diplomdarba izrāde F. Krommelinka “Auksti un karsti”, kas atzīta par “Maskavas debiju” laureāti (1998), viesojās “Homo Novus’97” festivālā. Maskavas teātrī “Satirikons” izrāde M. Kundera “Žaks un viņa Kungs” (1998) saņēmusi Staņislavska prēmiju par labāko pavasara sezonas izrādi Maskavā. Rīgas Krievu drāmas teātrī - Toma Stoparda luga “Mākslinieki” (1998), Maskavas Majakovska teātrī - E. Šmita “Noslēpumainās variācijas” (1999).

Iestudējums ir apzināti veidots kā dažādi stilizēta aktieru spēle - psiholoģiskās drāmas, bufonādes stilos, paspilgtinot lugas konfliktu starp ticamību un patiesību, starp iekšējo jūtu dabu un to ārējo izteiksmi. Režisore turpina savus radošos meklējumus - savienot psiholoģisko raksturus, attiecības ar delartes spēles stilu. Izrādē darbības un jūtu intensitāte, aktieru spēles aizrautība un līksme, teatralitātes stihija, tēla- maskas visatļautība. Negaidīti aprautais izrādes fināla traģisms lielā mērā sasaucas ar dramaturga A.de Misē personisko likteni - mīlestības ciešanas izraisa viņa slimību un radošas aktivitātes zudumu.
augšup


"Piškanderdula" (apakšvirsraksts "Jozefs"), piedāvā ARCHA, Prāga Čehija,
izrādes ilgums 1h 50 min
Lomās Veìra Ričarová František Ví.


Izrādes autori un aktieri: Františeks Viteks (1929) mācījies bērnībā veidot baznīcas skulptūras, spēlējis amatieru leļļu teātrī. 50. gados apguvis profesionāla leļļu mākslinieka izglītību. 1959. gadā satiekas ar leļļu teātra aktrisi Veru Ričarovu (1936), kopā sāk mākslinieku gaitas Austrumbohēmijas pilsētā Hradec- Kralovā. Viņi meklē atšķirīgas leļļu izteiksmes iespējas, izrāžu tēmas un leļļu teātra koncepciju. 70. gados viņi ir vieni no jauna leļļu teātra “Dark” dibinātājiem, veido iestudējumus “Mazais tīģeris”, “Pasakas no ceļasomas”, “Enšpigi”, “Janošeks”. Mākslinieki pakāpeniski nonāk pie mazākām formām, jauna dizaina, aizvien lielāku vērību veltot lellēm. Kopš 1981. gada, pametuši teātri “Drak”, abi leļļu mākslinieki strādā neatkarīgi, meklējot savu, pilnīgi savdabīgu spēles valodu. Viņu pašreizējie iestudējumi to apliecina.

Izrāde “Piškanderdula” - radošā stila paraugs ir guvusi augstu atzinību daudzos starptautiskos festivālos Eiropā - Vācijā, Dānijā, Polijā, Holandē, Beļģijā, Londonā. Pēdējās viesturnejas - Amerikas Flinna teātrī, Vermontas “Maizes un leļļu teātrī”, un Ņujorkā, kur deviņas izrādes uz “LaMaMa”skatuves bija pārpildītas.

F.Viteks un V. Ričarova organizējuši apmācību un vadījuši laboratorijas Vācijas un Francijas leļļu akadēmijās , objektu un leļļu teātra skolās.

“Piškanderdula” nosaukums radies no bērnišķīga uzraksta uz sienas Čehijas pilsēta Hradec- Kralovā. Izrāde nav teātris šī vārda tradicionālā nozīmē, drīzāk sastapšanās ar dažādiem vēsturiskiem leļļu teātra mehānismiem un lellēm. Mākslinieki restaurē lelles pirmatnējo nozīmi, jo sākumā lelles ir bijušas kailas. Izrādes skatītāji tiek iesaistīti lelles - cilvēka saspēlē, un piedzīvo lelles atdzīvošanās brīnumu.
augšup


“Lidojums pāri savannai Mr. Spoguļa helikopterā”, Dailes teātris
Vai Džeks Londons ir lidojis ar helikopteru?
Izrādes ilgums 1 h 20 min.
Režisori Gatis Šmits, Regnārs Vaivars.
Lomās Zane Vaļicka, Daina Tobija, Ivars Kalniņš, Olga Dreģe, Regnārs Vaivars, Vasilijs Šeļepjonoks.


Režisors R.Vaivars (1973) beidzis Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļu (1997), spēlējis nozīmīgas lomas - titullomu V.Šekspīra lugas “Otello” izrādē, Aļošu (F.Dostojevska “Brāļi Karamazovi”). Piedalījies starptautiskās meistardarbnīcās, vadījis nodarbības Islandē, Reikjavikas Mākslas akadēmijā. Līdz šim veidojis režijas, “kurās vārds ir impulss ceļā uz augstāku metafizisku pieredzi” (U.Adamaite). Netradicionāli iestudējis dažādu stilu izrādes: T.Ruževiča “Baltās laulības” (1996), L.Kerola “Alise” (1997), multimediālu operu “Rolstein on the Beach” (1997), Ž.Ženē “Kalpones” (1998), “Lidojums pāri savannai Mr. Spoguļa helikopterā” (pēc Dž.Londona, 1998). Izrādes piedalījušas starptautiskos festivālos Lietuvā, Dānijā, Zviedrijā. Ar nekonvenciālo O.Vailda “Salomes” iestudējumu Jaunajā Rīgas teātrī (1998) R.Vaivars ieguvis režisora skandālista slavu latviešu teātra aprindās.

G.Šmits (1973) beidzis Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļu (1997), viens no Nepanesamā teātra arteļa* dibinātājiem. Mācās Ņujorkas universitātes TISCH SCOOL OF ARTS kinorežijas fakultātē. Iestudējumi: V.Šekspīra “Ričards III. Jorku ģimenes pēdējā ziema” (1996), G.Šmita “Olimpiskais gads” (1997, Dailes teātrī), A.Levina “Rozmarijas bērns” (1998, Jaunajā Rīgas teātrī). “Režisora izteiktākā īpašība - savas, savrupas, ļoti spilgtas un tēlainas pasaules radīšana” (H.Švāne). G.Šmits uzskata, ka primārais ir iestudējuma koptēls, ko var iedzīvināt piemeklēts literārais materiāls. Režisora līdzšinējās izrādes piedāvā skatītājiem spilgtu vizuālo pārdzīvojumu.

Izrāde “Lidojums pāri savannai Mr. Spoguļa helikopterā” piedalījusies Jaunās drāmas festivālā Viļņā (1999). Tās tēma - ko nozīmē uzvara sportā, karjerā, intīmajā sfērā. Pirmkārt, tas ir interesants eksperiments ar oriģināli inscenētām konteksta un teksta attiecībām. Dramatizējums sastāv no sešām ainām, kas, iespējams, notikušas ar stāstā minētajiem varoņiem. Paralēli risinās trīs savstarpēji nesaistīti stāsti. Epizožu savienojums, līdzīgi kā kino ainu montāžā, veido jaunu saturu. Tajās atklājas Dž.Londona tēlu psiholoģijas nianses un cilvēku iekšējā motivācija.

Otrkārt, iestudējums eksperimentāli risina attiecības ar skatītājiem. Veidojas īpaša realitāte, kas balansē uz īstenības un spēles robežas. Latviešu skatītājiem pazīstamas personas - divas titula “Mis Latvija” īpašnieces - risina vienlaicīgi personiskās un skatuviskās attiecības. Boksa treniņa ainā darbojas aktieris un profesionāls boksa treneris. Izrādē konsekventi realizētais montāžas princips, fragmentārisms un hronikas ilūzija apliecina izrādes autoru postmoderno māksliniecisko skatījumu.
augšup